Ooo jāā.

No visiem sirds dziļumiem.

The notebook.

Nū vot, cereju uz kko līdzīgu "Death Note" bēt tagad jūtos kā vecene -.-
Fāking good movie tho.
Dīvaini izvest sevi caur sajūtām, kad vari vilkt paralēles ar savu dzīvi, kgan apzinies ka nav gan īsti tā, un tad galu galā saprast, ka īstenība nav pat ne tuvu tam.
Mja, katrs pats savas laimes kalējs, ūn es laikam kā biju tā palikšu viss kas, tik ne kalējs. :|
Bēt nu vismaz prieciņš.. ka es neesmu tāds vienīgais.

Actiņās prieks, Satraukta sirds. ^^

Nu nevaru dabūt tos vārdus ārā no manas galvas.
...Ūn man jāsāk mosties ātrāk, šitā taču nedrīkst.. :S :D
Kas vēl..
Jā.. biļetes uz londonu ir nopirktas, ūn martā mēs to vietu vnk izvarosim. Tom, gatavojies. ^________^
Ūn paldies Leldītei, Jankam, Ivetiņai ūn Lauriņai, jūs vakar bijāt superīgi. ^^


P.S. I wanna see Avatar.

Šodienas frāze : "There ain't no gentlemen anymore, women killed them all." ©Toms

You're an idiot.

:D.

Es šito teicu jau miljons reižu.

Bet nu jā, it happened again.
Ūn jā, viss. viiissssss [ūn jā es skaitīju lai katram "i" burtam būtu divi "s" burti]
Jā tas ir tik viegli, es beidzu šito teātri in my head.
I'd lie if I said I didn't care.
But I'm going to lie to myself and to everyone until I don't have to lie anymore and it becomes true.

Ūn I just had to put this in.
Vakarnakts dziesmiņa, kas dīvainā kārtā pat ir ziemassvētkīga.

Around christmas.

Šajā laikā man prātā ļoti iekrita divas frāzītes, ko dzirdēju, ūn es saliku nelielu vārdu puzli, no vārdiņiem kas man grozījās galvā. ūn jā rekur ir tie 3 nedaudz sajauktā secībā just for fun.

"Here I am saying 'I love you' but all you hear is 'psycho'."
"But I see my life. Don't. Think of what you cannot feel. Wonder if you can make it real. Reality is killing me. I'm not here to compromise or apologize."
"Perfect's never worth it"

On an other note..
I'm confused.
Man galvā ir tāds haoss. Visu laiku ir bijis. Jau gandrīz gadu. Es nezinu ko es gribu, ko es varu, ko man vajag. Tāda putra.
Viss jaucas kopā.
Es neesmu laimīgs. Es pirms 2 nedēļām biju laimīgs. Es vairs neesmu laimīgs.
Es pirms 6 mēnešiem biju laimīgs. Un tad vairs nebiju laimīgs.
Es ļoti sen biju laimīgs.. Un tagad..
ekh.

Es domāju vienu, es izrādu otru, un šeit rakstu trešo.
Tad viss mainās un es domāju otru, izrādu trešo un šeit rakstu pirmo.
Un tad viss atkal mainās un viss atkal sajaucas.
I don't know who I am anymore. Nobody does.
Pat ja tagad ir viens cilvēks, kurš zin par mani gandrīz tik pat cik es pats par sevi zinu.. tik un tā.. līdzšinējais viss..... kkāds sviests.!

Es pavisam nesen pārliecinājos ka tā saucamais "mazais muļķītis" tika ārā. Viņš bija better than ever.
Un viņš nav it nemaz tik tālu tagad, kā bija pirms kāda laiciņa. Viņš te pat vien ir.
Bet arī viņš redz ka man galvā ir nenormāla putra.
Nav spēka vairs.
Tieši šobrīd galvā ir atmiņa par vienu notikumu kkādos padsmitajos decembra datumos.
Es pat par to izdomāju tādu kā stāstiņu, kas apraksta to situāciju no malas.
"Un tā, cilvēku plūsma devās uz durvju pusi, un viņi divi viens otru ieraudzīja. Saskatījās ar puslīdz dusmīgiem skatieniem un katrs nodomāja savu domu. Viens no viņiem ienīda otru. Otrs nedaudz apmulsa un saprata ko ir darījis.. Izdarīja nelielu emocionālu atkāpi no visa un nedaudz pie sevis nokaunējās. Bet nedaudz iekšā, arī viņš ienīda pirmo cilvēku. Ne tuvu ne tik daudz, jo greizsirdības dusmas tomēr ir diezgan faking trakas, bet tomēr ienīda. Ienīda jo vēlējas, lai tas cilvēks neeksistētu."
Bet nu jā nezinu kādēļ tagad par to atcerējos.. It īpaši jo tam visam pa vidu jaucas ne viens, bet veseli divi cilvēki, neskatoties uz to, ka vienam tur darīt galīgi nav ko, un viņš pat nezin ka ir tur iejaukts, bet būs vienmēr. Visās tamlīdzīgās situācijās.
I think I'm crazy a little bit.
Un jām.. šodien brauciens no siguldas uz majām bija tāds.. interesants. pārdomu pilns. Un no visa notiekošā es sapratu vienu lietu. Viss ko es sev solīju.. Tas viss ir bezjēdzīgi. Es neesmu morāli stiprs cilvēks. Vnk neesmu.
Viss, pietiks šeit runāt bezsakarā sõ vnk ielikšu superīgu dziesmu no vnk ideālas filmas.



Chances are when said and done
Who will be the lucky ones
Who make it all the way?
Though you say I could be your answer
Nothing lasts forever
No matter how it feels today

Chances are we'll find a new equation
Chances run away from me
Chances are all they hope to be

Don't get me wrong I never say never
Cause though love can change the weather
No act of God can pull me away from you

I'm just a realistic man
A bottle filled with shells and sand
Afraid to look beyond what I can lose when it comes to you
And though I'll see us through yeah

Chances are we'll find two destinations
Chances run away from me
Still chances are more than expectations
And possibilities
Over me

Eight to five or two to one
Lay your money on the sun
Until you crash what have you done?
Is there a better bet than love?
What you are is what you bring
You've got to cry before you see

Chances, chances

Chances lost are hopes torn up pages
Maybe this time
Chances are we'll be the combination
Chances come and carry me
Chances are waiting to be taken
And I can see
Chances are the fascination
Chances won't escape from me
Chances are only what we make them
And all I need

Mosquito.

Deep.

I'm so confused by what I have and what I want,
But I can't stand alone without your help
I'm afraid of the truth that I might find
when I look inside myself,
But I can't stand alone without your help
And what once gave me solace, now only gives me pain
I over estimated your emotions again
How easily we can fool ourselves
and see things that just aren't there
Tangle up our emotions until it seems that people truly care
It's been out of my hands now for so long
and there's nothing I could have done
And jealousy's an emotion that I'll have to learn to overcome
And what once gave me solace now only gives me pain
I overestimated your emotions again
Distance and silence, how do they make you feel?
Well they hurt me.


..............................................

You sounded so good on the phone
All moved up and all moved on
Me and gravity we never could agree
I can almost see the sky
When I need to close my eyes
You're the only thing that's worth holding on to

Angel you sing about beautiful things
And all I want to do is believe
But I traded my dreams for this mess of memories
And they just stopped working for me

I'm not a monster I believe
Like a liar would believe
Helps me navigate the wooden smiles, the raging sea
All my heroes pull their heads
Like a fighter would I guess
No one ever really likes getting older

Angel you sing about beautiful things
And all I want to do is believe
But I traded my dreams for this mess of memories
And they just stopped working for me


....................

Odd one, you're never alone
I'm here and I will reflect you
Both of us basically unattached
To anything or anyone unless we're pretending
You live your life in your head
Some call it imagination
I'd rather focus instead on anything except
What I'm feeling
What I'm feeling
Odd one...

Hey, it's gonna be okay
Hey, we're gonna laugh at this one day

Odd one, I wish I was you
You're never concerned with acceptance
We are all desperately seeking out, a
And fitting with anyone
Who will accept us
But not you, odd one

Hey, it's gonna be okay
Hey, we're gonna laugh at this one day

Hey, it's gonna be okay
Hey, gonna laugh at this one day

Hey, it's gonna be okay
Hey, we're gonna laugh at this one day

Don't let someone tell you you're no-one
Don't let someone tell you you're no-one
Odd one...

So true..

The best films are like dreams you're never really sure you've had.

[ninja edit]
Tātad.
Tagad tāds interesants garastāvoklis, ar interesantām nāvīgām domiņām.
Nu jā, vainīga protams ir filmiņa "2012" bet nu kādēļ gan ne, specefekti bija naiss.
Bet nu jā, viens moments filmā mani nez kādēļ ļoti uzrunāja, neskatoties uz to, ka tieši tādu momentu esmu redzējis jau ļoti daudz tāda tipa filmās, bet nu tomēr jā, uzdzina uz domu..
Kāda īsti ir sajūta, kad ievelc elpu, un apzinies, ka tā būs tavas dzīves pēdējā.?
Kāda ir sajūta, kad redzi, ka viss apkārt brūk, un izdzīvot nav iespējams.
Un brūk ne tikai tev, bet pilnīgi visiem, tas nenotiek tikai tev galvā, tas tiešām notiek.
Kāda ir sajūta, kad tu zini, ka šie ir pēdējie mirkļi.?
Spēcīgi...

Mainījos atkal, un pēc tam mainījos atkal.

I’m not the same as yesterday
Ooh... It’s hard to explain
How things have changed
But I’m not the same as before
And I know there’s so much more ahead
I can barely believe that I’m here
And I won’t surrender quietly
Step up and watch me go

Break down, ya really want it?
Wanna make a scene?
Show me what ya mean
Let’s get it started
Let me see whatcha got
Can ya take it up a knotch?
Don’t think you got it
Can’t handle the pressure?
Get, off, stop talkin’ about it
Gotta make this count, let’s go

When we move
We camouflage ourselves
We stand in the shadows waiting
We live for this and nothing more
We are what you created

I can feel the storm
The winds have changed
Ooh... ‘Cause we’re worlds a part
But just the same
But we won’t leave the way that we came
And I know there’s so much more ahead
I can barely believe that we’re here
We won’t surrender quietly
Step up and watch it go

Break down, ya really want it?
Wanna make a scene?
Show me what ya mean
Let’s get it started
Let me see whatcha got
Can ya take it up a knotch?
Don’t think you got it
Can’t handle the pressure?
Get, off, stop talkin’ about it
Gotta make this count, let’s go

When we move
We camouflage ourselves
We stand in the shadows waiting
We live for this and nothing more
We are what you created

Are you ready? Are ya ready?
Are ya ready for me?
Are you ready? Are ya ready?
Are ya ready to see?

When we move
We camouflage ourselves
We stand in the shadows waiting
We live for this and nothing more
We are what you created


... ehh.
Es sev pirms pāris dienām kaut ko apsolīju, bet nu jā.. nolemu, ka tomēr nē.
Tā nedrīkst. Es nevaru ko tādu pieļaut. Tas ir par traku.
Pat daļēji vairs nevaru tomēr.
Nē.
Tas nav godīgi, bet nu vismaz vienu labu lietu man kāds pavisam nesen iemācīja, ūn es to padomu izmantošu.
Pietiks ļaut asinis sūkt.
Es viņas gribu sev.

Soulmate.

Fumbling his confidence
And wond�ring why the world has passed him by
Hoping that he�s meant for more than arguments
And failed attempts to fly, fly

We were meant to live for so much more
Have we lost ourselves?
Somewhere we live inside
Somewhere we live inside
We were meant to live for so much more
Have we lost ourselves?
Somewhere we live inside

Dreaming about providence
And whether mice or men have second tries
Maybe we�ve been livin with our eyes half open
Maybe we�re bent and broken, broken

We were meant to live for so much more
Have we lost ourselves?
Somewhere we live inside
Somewhere we live inside
We were meant to live for so much more
Have we lost ourselves?
Somewhere we live inside

We want more than this world�s got to offer
We want more than this world�s got to offer
We want more than the wars of our fathers
And everything inside screams for second life

We were meant to live for so much more
Have we lost ourselves?

P.S. I FINALLY GOT MY VULC <3

...

nezodz.

Nr. 150. To who it may concern-please do not read.

Pagremdējos atmiņās, palasīju visus svarīgos rakstiņus, kas man ir un jā.. dažas rindas tagadējā situācijā izcēlās..

Manai sirdij ir tikai daži svarīgi datumi un tu zini vienu no viņiem un nav svarīgi vai mēs vēl esam vai nē svarīgas ir atmiņas un atcerēties to jauko. Nevis sēdēt un dusmoties par to ka es izvēlējos tomēr pazust. Es ticu ka tas nav vielgi, bet dažreiz vnk ir jādara tas kas ir pareizi, nevis tas ka tev liktos pareizi. So ja tāds bŗidis pienāk tad atceries – let me let you go and forgive me. And then let yourself let me go and be happy.
(...)
Manī ir daudz dažādu cilvēku, bet tu vienalga manī redzi tūtiņu vienu pašu. Un es patiešām nesaprotu kā tu to dabū gatavu, bet labi pat ka tā. Es vismaz to nevaru sabojāt. Tu vnk mani mīli tādu kāda es esmu. Un tas ir tik frikin’ jauki un man svarīgi.
Lai gan es zinu ka visticamāk ja viss tomēr beigsies, tad tu vairāk tā nedomāsi, zinu ka tad būšu slikta un iespējams man nepiedosi. Taču dzīve ir pilna negaidītu notikumu – and you just have to deal them. Tāpēc es ceru ka tomēr man piedosi un spēsi kādu dienu ar mani atkal parunāt kā ar cilvēku nevis kādu kas saplēsa tavus sapņus.


Nu jā.. lika man aizdomāties, tie vārdi, kad tos lasīju pirmo reizi, nozīmēja kaut ko pavisam citu, kā to, ko viņi nozīmē tagad..
Nozīme ir tik ļoti mainījusies, ka tas pat ir absurds..
Ūn man ir kauns. Es tiešām, goda vārds nezinu kādēļ, jo es tiešām neuzskatu ka esmu nogrēkojies kaut kā, bet par kaut ko man ir kauns.. Tik ļoti, ka gribas zemē ieurbties, satīties tur kamoliņā un ar samiegtām acīm drebēt..
Something's scaring me. Bigtime.

Jocīgi apzināties.

Ka es gandrīz vienmēr turu savu vārdu, kad to dodu kādam citam, bēt gandrīz nekad nepieturos pie tā, ko solu pats sev.
I've got to stop doing this one little habit I have.
Bēt es to daru katru dienu >_<.
Ūn nevienu reizi vēl pēc tā izdarīšanas neesmu uzlabojis sev garastāvokli, tieši otrādi, bēt still es to daru.
Mja, I have to stop.
Un on another note.
Vakar bija veco dziesmu un veco lietu vakars.
Forsi paklausīties 2006/2007. gadu.
Foršāk paklausīties 1999. gadu.
Gandrīz forši paklausīties 1980os gadus.
ehh, atmiņas. ^^
ūn vispār es ciest nevaru vārdu "gandrīz", viņam vajadzētu doties garā pārgājienā.

Ār mīlestību, Sviests & Co.

Smuki ārā ir.

Ir doma, kas man prātā bija kad pamodos no zvana, kurā man pateica, lai paskatos āra pa logu. Ļoti jauks rīta sākums ^^
Beidzot bija nakts kura es pagulēju ilgāk pa stundu [ūn arī aizmigu pirms sešiem ^^], klepus ir nedaudz mierīgāks palicis. :)
Njā, īstenībā man te nemaz neko īpaši negribas rakstīt, sõ nezinu kādēļ es to izdarīju tomēr.

OO. :)

Rets gadījums.

Again and again it's not the way you plan it.
It's like you look up to ashes.
C-c-c-c-c-c-could you ever look in my eyes,
Could you ever look in my eyes.
Don't wanna feel your heartbeat,
I'll never understand the reason why you came tonight and...
Don't wanna feel your heartbeat,
I'll never understand the reason why you came tonight.
The time is now to face the truth
And now you see I've come to leave.

.. Today has the potential to be the best day in a long, long time. :)

Masks on our faces.

Parunājos... un jā.. dīvaini kā cilvēka viena kļūda kaut kad agrā jaunībā var ietekmēt viņā dzīvi tik ilgi.. dažreiz pat mūžīgi.. tā lieta cilvēkā iekšā iespiežas kā rēta tik stipri, ka nekas to nespēj mainīt, un viņi apsolās nekad vairs nepieļaut to kļūdu, un piesargājas pat pārlieku daudz. Dīvaini kā cilvēki nevar samierināties ar to, kas viņi īstenība ir, viņi vienkārši uzmet sev masku, ar kāda cita cilvēka rakstura īpašībām, un cenšas, uj kā cenšas, tai pieskaņoties, un cer ka neviens viņu patieso seju nekad zem tās nesaskatīs.
Cienu cilvēkus kam nav maskas, vai kam tās maskas ir tik ļoti labas, ka pat es nenojaušu, ka tā nav īstā seja, bet gan tikai maska..
Bet nu jā.. ko nu es zinu par cilvēkiem.
Ļoti liels prieks bija parunāt ar manu veco austrāliešu draugu atkal. Laikam tagad būs vēl kāds pus gads jāgaida līdz nākamajai sarunai, bet nu nekas, es gaidīšu. :)
Marks, Remijs ūn Eelco devās prom.. nu jā, labu veiksmi viņiem, ūn liels paldies Remy pār padomiem un par dalīšanos ar pieredzi, cerams ka viss beigsies kā tam tiešām ir jābeidzas, nevis kā tas varētu beigties.
Ūn jā.. Operācija "Erasemylife" var sākties. :)
Laiks vilkt nost šito pretīgo masku, I think I'm ready.