svētdiena, 2010. gada 14. februāris

[lvl] Aiziešana no savas dzīves ir hobijs.

I guess it's unfixable.
Can't even look at you.
Every time I see something that reminds me of something that reminds me of the thing that reminds me of you, I just go like :S :/ and get totally sad.
It's pathetic how bad it is, and I'm... I'm out of ideas. :(
I wanna make this right but I guess I'm giving up.
Cilvēks var cīnīties ar problēmām, neveiksmēm un citiem sliktiem bullšitiem, kad ir kaut kas dzīvē, kas padara to visu tā vērtu.
So basically, ja tavā dzīvē ir 50% sūdu, tad protams nav viegli, bet tu vismaz dari kko, jo tie otri 50% ir superīgi un make it all worth it.
Bet ja tas sūdu procents ir 90.. tad nu jā, gribētos jau naivi teikt ka 10% dēļ ir vērts kaut ko ķeksēt ārā, bet nu 9 pret 1.. a bit overwhelming.
Takes too much energy.
Slikts periods manā dzīvē kkā tagad velkas.
Gribās ātrāk uz nākotni, or uz dziļu pagātni, kad bija vienkārši Rrrr.. cik labi.
Un nu jā, tā nu es sēžu un domāju.. Varbūt arī labāk ir visu sākt no sākuma..?
Nomainīt dzīvē visu. It kā jau grūti, bet man kaut kā šobrīd ir vienalga, varētu arī to izdarīt. Potenciāls it kā ir.
Ūn vispār es sapratu ka man ir pamatīga problēma ar uzticēšanos.
Dīvaina tāda pietamvēl, ne tāda kā citiem.
Jo es svešiniekam or kādam ko es sen pazīstu, bet ar ko ir ļoti rezervētas attiecības, varētu izstāstīt pilnīgi visu kas man ir ko stāstīt, bez nekādām problēmām, bet kad man priekšā ir cilvēks, kas vēlas manā dzīvē uzturēties vairāk kā tikai "čau" "čau" līmenī, tad mjā, ar to ir pašvakāk.
Weird.
P.S. smieklīgi cik ļoti lvl izskatās pēc M
P.S.S tā kā viss..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru