Dīvaini,

kad cilvēks dara ļaunas lietas ar patiesu, labsirdīgu smaidu uz sejas.


Beneath cherry blossoms in full bloom.

Man viss pohuj, awesome diena ^^

Ironiski vārdi.

You did it again sweetie,
That's the second time you've broken my heart.
-Gus

Iedomājies..

Apmēram reizi divās-trīs nedēļās.
Tik bieži es to parasti padaru.
Atslēdzos no savas dzīves un apdomāju svešās.
Ūn iedomājies..
Šodien... tikko.. es beidzot to pieņēmu.
To, ko es sen jau zināju, bet nevēlējos ar to sadzīvot..
Faktiski.. I CBA to do it anymore.. (tulkojums nezinīšiem - http://www.urbandictionary.com/define.php?term=cba)
Daudz laika pagāja.
"Es kaut ko gaidīju.." to es pagājušajā ierakstā pieminēju.. Nav.. nav, nav, nav..
Sasodīts.

The Sun will rise, Close your eyes. Stop howling in the shadows.

Bieži vien, kkad dienas gaitā mani pārņem kādas emocijas, kuras man gribas aprakstīt šeit, tādēļ es to ierakstu telefonā un vakarā ierakstu šeit.
Pirms 3 dienām, es telefonā ierakstīju "Maza daļiņa gaidīja, es vairs negaidu - Apraksts, and motivācijas trūkums for a better life."
Pirms apmēram nedēļas pārliecinājos kārtejo reizi, ka viens man dvēselē tuvs cilvēks, kurš pirms nedaudz vairāk kā gada pazaudējis labāko daļu sevis, joprojām ir labāks par mani dažos aspektos..
Es dažās dzīves situācijās neesmu tik gudrs kā man dažreiz liekas un manas spējas nolasīt cilvēku un iejusties viņa vietā labāk kā citi, manuprāt ir pazudušas, vai arī vienkārši notrulinājušās, jo nav bijusi vajadzība to visu pielietot nujau diezgan sen.
Šodien saņēmu algu.
Sestdien darbs mellužos. Laikam, ka ar Jāni. Cerams, ka ar alus pudeli.
Pēc pāris dienām pasūtīšu nākamo drēbju partiju. Gribu jaunas botas. Vajag jaunas bikses. Būšu beidzot tāds kāds es sev moš pat beidzot atkal patikšu.
.. man tik ļoti negribās neko šobrīd šeit precīzi aprakstīt...
... Mmmmmango, garšo labi, yet I feel like an empty shape with an echo inside.

Puikiņš iet pa ielu.

Interesanta saruniņa sanāca.

[21:52] Fargoth: i swear blizzards ranking system is horrible
[21:52] Fargoth: put me with diamond and called it "evenly matched"
[21:54] eclipse: :P
[21:54] eclipse: Isn't that lovely.
[21:54] Fargoth: oh well, at least for the time being i can wave my epenor in types face
[21:54] eclipse: epenor ?
[21:54] eclipse: as in e-penis?
[21:54] Fargoth: (:
[21:55] eclipse: lol :D
[21:56] Fargoth: ive said screw it all though
[21:56] Fargoth: always get paired with some idiot
[21:57] eclipse: o.O
[21:57] Fargoth: well type sucks horribly
[21:57] eclipse: Type-Fake?
[21:57] Fargoth: Yeah.
[21:57] Fargoth: hes horrible
[21:58] eclipse: :P
[21:58] eclipse: the big question though is
[21:58] eclipse: who the fk are you.

Uz citas nots..


Atceros kad šī dziesma man nozīmēja daudz ko..

Broken, this fragile thing now
And I can't, I can't pick up the pieces
And I've thrown my words all around
But I can't, I can't give you a reason

I feel so broken up (so broken up)
And I give up (I give up)
I just want to tell you, so you know

Here I go, scream my lungs out and try to get to you
You are my only one
I'd let go, but there's just no one that gets me like you do
You are my only, my only one

Made my mistakes, let you down
And I can't, I can't hold on for too long
Ran my whole life in the ground
And I can't, I can't get up when you're gone

And something's breaking up (breaking up)
I feel like giving up (like giving up)
I won't walk out until you know

Here I go, scream my lungs out and try to get to you
You are my only one
I'd let go, but there's just no one who gets me like you do
You are my only my only one

Here I go, so dishonestly
Leave a note, for you my only one
And I know you can see right through me
So let me go and you will find someone

Here I go, scream my lungs out and try to get to you
You are my only one
I'd let go, but there's just no one, no one like you
You are my only, my only one
My only one
My only one
My only one
You are my only, my only one




By the way.. Vakar notika viena lieta, ko es negribēju, bet nu notika. Notika arī tas kādēļ es negribēju, lai tas notiek. Bet tas bija vakar..
Šodien tas kind of turpinājās, un kā jau man likās - es vīlos un tas beidzās.
Gribētos jau pateikt "Enough."
Bet nu.. ko padarīsi.. atkarība ir atkarība..
Laikam tuvāko gadu laikā tas kādu reizīti vēl notiks.. ūn es zinu ka tas man beigsies slikti..
es tik nezinu vai slikti tāpēc ka tas notiks tikai "kādu reizīti" vai arī tāpēc, ka notiks vispār.

Ūn.. jaunatradums - love it :D

The Soundtrack of my Summer.

Šī dziesma ieraksta fonā.



So..
Trešdiena bija pirmā darba diena jaunajā vietā. Diezgan grūti kopumā, ūn mājās atnākot vispār novēlos gultā bezsamaņā bet nu par to zemāk.
Otrdienas naktī skraidijām kā psihie pa centru "svinot" to, ka Toms ceturtdien, tabiš šodien, aizbrauc atpakaļ uz Angliju.. Nu jā.. nez ko man tagad darīt 2 atlikušās nedēļas.. :D Oh right. Darbs. Nu labi pieņemsim.
Trešdien knapi knapi bet nu tomēr aizvilkos, pirmā diena kā nekā.. strādāju kopā ar 2 džekiem, normāli, ir par ko parunāt and stuff. Protams kārtējo reizi atklājās ka pasaule ir maza, šīs sarunas ietvaros -
"Pag, tad Jūs esiet no RAĢiem?
Jā.
Rūtu Gutpelci pazīsti?
Ēm, nu jā, bijusī klasesbiedrene kā nekā."
Guess to džekiņu var pievienot pie bariņa.. (smirk)
Dziesma nomainās uz -

Tātad..
Uzzināju, kam pieder tas õsom Lamborghini Gallardo, kas pa Rīgu/Jūrmalu riņķī braukā, khh besī, tik smuka mašīna. :D Ūn nu jā, pārliecinājos, ka īpašnieks tiešām dzīvo 5 min gājienā no manis.. :D
Ūn nebiju iedomājies ka tā oranžā uztjūnētā Celica pieder tā cilvēka dēlam.. nu fāk, cik netaisnīgi, vienīgās 2 smukās rīgas mašīnas (nu labi, izņemot pārīti mustangu) pieder vienai ģimenei. fak that.
Anyway..
Bija tāda sajūta, ka darbs vilkās veselu mūžību, bet nu kad beidzās tad mani aizveda mājās tad bija 2 varianti... 1 - duša un gulta un izrubīties līdz 6:45, kad atkal jāceļas un jādodas.
2- Duša un doties uz centru satikties ar Zaņu-saikõ, kas nav redzeta nujau kādus 3 mēnešus.
Nū jā.. ar visām maliņām sāpošām devos uz centru.. T_T
Satikāmies, awesome, sāpes pazuda smieklu iespaidā.. gājām, runājām, smējāmies līdz asarām, ka mūs krastmalā pat sveši cilvēki fočēja.. :D Man patika Zaņas stāsts par almost-threesome ar 2 mazgadīgajiem :D
Nu ja.. tad atvilkos mājās ap kādiem 10 un izrubījos līdz rītam., kas man pēdējā laikā bieži negadās, jo nujau kādu laiciņu guļu tikai ~3h.
Šodien(nu labi, nujau vakar..) bija jau nedaudz vieglāk, bet vļeh, visu dienu lietus lija, pretīgi.
Next song -

Uzspēlējām zolīti.. uzvarēju.. daudz kas jauns uzzināts... mājās biju jau piecos ūn aizmigu un pamodos pirms kādas stundas.. nu ja, laikam jāiet atpakaļ gulēt, jūtu ka nevajadzētu būt problēmām iemigt..
Paldies dievam rīt pēdējā darbadiena šonedēļ, un esmu nolēmis, ka šo brīnumu beigšu darīt trešdien...
Uzzināju jauno lekciju sarakstu ūn forši, ka piektdienas brīvas (sun)
Tikko paēdu meloni ar šokolādes pudiņu or whatever that was.. was good.
Izdzēru piena glāzi.. domājams ka tūliņās uzlikšu īpašo dziesmu ūn 5 min paskatīšos ārā pa logu tālumā, kā kārtīgs īmõbērns (smirk) bēt nu ja nopietni, tad vajadzētu gan to izdarīt.. sen nav darīts ūn man gribās mierīgu mirklīti pirms gulētiešanas.. dīvaini sapņi pēdējā laikā rādās..

Buj.

Daudz būs ierakstu..

Man atvērās.

That time we laughed, saying "we're both like each other"
We even kindly overlooked the little lies.
If we lose a place to go to together, I don't care.
Because I'll protect that smile.

The meetings and partings, numerous as the stars in the sky.
All the things I don't want to lose.
Right now I feel like I don't need any of them.
I just want to see you by my side.
All my happiness and sadness...

Let's start from here,
Let's start our tomorrow,
Let's do it like we've just been reborn.
Like flowers blown in a summer wind,
Let us bloom brightly in this instant.
Forever.

Ieraksts #311 ir par ierakstu #5.

Meow...^^
Visa diena pavadīta spēlējot biljardu and peldoties lidostas karjerā ūn džīzas, man šķiet ka pēc šīs vasaras es zinu visu mārupi. =D
Anyway. par lietu.
Tikko palasījos caur bloga aizsākumiem, gribējās paraudzīties uz to, kāds es biju agrāk..
Nebiju domājis, ka te kādreiz citēšu sevi. Romanķika.

Mjām, tā nu sēž te viens cilvēks, aizdomājies par lietām par kurām nekad nav domājis..
ir gandrīz 3 naktī un viņš sēž un raksta jebko kas tik ienāk prātā.
Sēž un domā par to kāda dzīve ir tagad. Par to kā viņa tik krasi izmainījās pirms gandrīz vai gada.. no vienas puses viņam viss ir labi, un lielākā daļa cilvēku viņa vietā būtu ļoti laimīgi, bet kādēļ viņš, pat esot laimīgs, tomēr sēž šeit un raksta šos vārdus?
Kādēļ viņš gandrīz katru dienu atceras vienu cilvēku, ar kuru ir pavadījis tik kādas 30 minūtes no savas dzīves? Viņa dzīve ir nedaudz vairāk par 410 tūkstošiem minūšu, kādēļ viņam tik svarīgas ir tieši šīs 30, kuras nebūt nebija tik labas, cik varēja būt? Varbūt tieši tādēļ? Diez vai, jo viņam tādas lietas nepatīk.. man.. tādas lietas nepatīk.. tādi notikumi..
kādēļ viņš joprojām šad tad uzvelk skrituļslidas, vai arī vienkārši iekāpj autobusā, un dodas uz poliklīniku, nejau pie ārsta, bet uz autobusa pieturu, kas turpat vien ir, lai paskatīties, vai tur, kas ir mainījies, bet katru reizi saprot ka viss tomēr ir tā pat kā bija pagājšreiz..
Kādēļ viņš pastaigājas garām mājai, pie kuras reiz samīļoja vienu cilvēku, un ar jocīgām sajūtām apskata sarkanu mašīnu, kas nezin kāpēc šķiet kaut kur redzēta. Kādēļ viņu galīgi neuztrauc, ka viņš īpaši nepatīk apkaimes suņiem un mašīnām, kas brauc garām.. Kādēļ.. KĀDĒĻ..
Viņš iet pa ceļu, kurā reiz kādu apturēja, paņēma viņas galvu savās rokās, un piespieda paskatīties uz luktura gaismu, sakot ka tur kaut kas ir, bet īstenībā, darīja to tikai tādēļ, ka gribēja pieskarties un pārliecināties, ka viņš tur nav viens.. Aiziet zem tilta, kurš viņam nez kāpēc šķita ļoti īpašs, un viņa tik nodomāja ka viņš ir muļķis, bet viņam bija vienalga, viņam bija labi, viņš kaut ko gribēja, pat nezināja ko.. bet viņš zin ka viņš tad, tur, to nedabūja, bet viņam arī tas bija vienalga. Atceros, kā viņi stāvēja viens no otra kādu 5-6 metru attālumā un strīdējās, vai iet tālāk, vai palikt tur pat, un tad viņš ieslēdza dziesmu, kura viņiem bija īpaša, cerot ar to kaut ko panākt, bet arī ar to viņš neko nesaņēma.. Viņš samierinājās un piekrita pamest to tiltu, kas viņam bija nezin kādēļ tik īpašs, atstāja tur savas cerības izdabūt no tā tilta kaut ko, ko varētu kādam pastāstīt, kaut kādu brīnumu, kaut vai ka tur zem tilta parādītos kaut kāds jocīgs portāls un no turienes izlīstu kaut kas pilnīgi negaidīts.. Bet jā.. viņš piekrita pamest to vietu, un devās gar krauju pakaļ viņai, garām žogiem pa pauguriem, un tad viņš saprata ka viņš tur ir viens, jo viņa ir aizgājusi tālāk.. viņš pagāja uz priekšu līdz vietai kur ceļš sadalījās, un nevienā pusē viņš nevienu neredzēja. Viņš jutās tik vientuļš. Viņš nezināja kur viņš ir. Zinu tikai, ka viņš devās atpakaļ, garām žogiem, kraujai, līdz tiltam. Līdz tiltam, zem kura viņš apsēdās un joprojām gaidīja kādu brīnumu, bet šoreiz viņš gribēja tur satikt cilvēku.. it nemaz ne negaidītu, bet tieši vienu cilvēku. To kurš tikko vēl bija tur. Bet diemžēl.. Nu jā.. tā nu viņš gāja projām no turienes, pa aukstumu.. vai es jau teicu, ka tad bija ļoti auksts? Beidzot pēc vairākiem telefonzvaniem, viņš saņēma vienu pretī ar vārdiem "Kaut ko gribēji..?" Šie vārdi bija tik.. auksti. Ar tādu jocīgu smīnu, it kā neveiklu.. Bet bija jau par vēlu, viņā iekšā mazais brīnums kas tovakar viņā mājoja bija jau nosalis, un viņš neko vairs nevēlējās. Viņš gribēja tikai siltumā, un to meklēt viņš devās uz soliņa.. kur viņš sēdēja ilgi. klusumā. it kā viens, bet nē. un nosala.. viņš nejuta ne kāju, ne roku pirkstus. nosalis bija viss. Tad viņš piecēlās, pavadīja viņu līdz mājai, mājai kurā dega gaisma.. un aizgāja, un neatcerās no tā vakara vairāk neko, izņemot to, ka autobuss bija klāt tieši laikā, it kā tā būtu zīme, ka viņš tajā vietā pavadīja tieši tik laika, cik vajadzēja..
Dīvains vakars.. Neaizmirstams vakars.. Bet kādēļ..?

asdfghjklmnbvcxzqwertyuiop.
žagas laikam.
anyway..
sēžu te nostaļģiskas domas domājot, klausos vecos labos Rides Again, kas arī ir bloga pašos pašos pirmajos ierakstos, tai skaitā arī #1.. ņja.
Jāmācās no savām kļūdām, un ar prieku jāatcerās labās lietas.
Es būšu labāks cilvēks, lai būtu vēl vairāk tādu smuku lietu, ko atcerēties. ^^

(:

Izrādās - Viss, kas jāizdara - jāuzrunā. (:

Three Cheers For Five Years.

I swear that you don't have to go
I thought we could wait for the fireworks
I thought we could wait for the snow
To wash over Georgia and kill the hurt
I thought I could live in your arms
And spend every moment I had with you
Stay up all night with the stars
Confess all the faith that I had in you

Too late, I'm sure and lonely
Another night, another dream wasted on you
Just be here now against me
You know the words so sing along for me baby
For heaven's sake I know you're sorry
But you won't stop crying
This anniversary may never be the same
Inside I hope you know I'm dying
With my heart beside me
In shattered pieces that may never be replaced
And if I died right now you'd never be the same

I thought with a month of apart
Together would find us an opening
And moonlight would provide the spark
And that I would stumble across the key
Or break down the door to your heart
Forever could see us not you and me
And you'd help me out of the dark
And I'd give my heart as an offering
Too late, I'm sure and lonely
Another night, another dream wasted on you
Just be here now against me
You know the words so sing along for me, baby
For heaven's sake I know you're sorry
But you won't stop crying
This anniversary may never be the same
Inside I hope you know I'm dying
With my heart beside me
In shattered pieces that may never be replaced
And if I died right now you'd never be the same

And I will always remember you as you are right now to me
And I will always remember now

Sleep alone tonight with no one here just by your side
Sleep alone tonight

How does he feel, how does he kiss
How does he taste while he's on your lips
How does he feel, how does he kiss
How does he taste while he's on your lips
How does he feel, how does he kiss
How does he taste while he's on your lips
How does he feel, how does he kiss

I can't forget you
I know you want me to want you
I want to
But I can't forgive you
So when this is over don't blow your composure baby
I can't forgive you
I know you want me to want you I want to
But I can't forgive you
So when this is over don't blow your composure baby
I can't forgive you
I know you want me to want you I want to

You say if you could fly, You would never come back.

A-o-i a-o-i ^___^

My masks have overwhelmed me.

Vienmēr esmu domājis, ka pret katru cilvēku savā dzīvē izturos citādāk, ūn jā.. no tā seko, ka cilvēki par manīm arī domā citādāk..
anyway.. šis bloga ieraksts, parādīs to, cik ļoti cilvēku iespaidi par manīm ir dažādi, ar apgalvojumu un noraidījumu palīdzību.

Es esmu foršs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Miks.

Es esmu tizls.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Annija.

Es mēdzu būt skumjš.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Sandra.

Es vienmēr esmu laimīgs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Toms.

Es esmu piemīlīgs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Rūta Gr.

Es esmu kaitinošs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Rūta Š.

Es neesmu egoists.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Madara.

Es esmu egoists.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Visi citi, ko es pazīstu.

Es esmu neizlēmīgs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Sandra.

Es nekad neko nepadaru līdz galam.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Annija.

Man ir problēmas ar cilvēku palaišanu prom.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Madara.

Man nav problēmu ar cilvēku palaišanu prom.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Tūta.

Man garšo piedzerties.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Mamma.

Man negaršo piedzerties.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Toms.

Es esmu runīgs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Laura.

Es esmu nerunīgs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Sandra

Es esmu lēnīgs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Jānis.

Es esmu ašs.
Viens no cilvēkiem, kas tam nekad neticēs - Jurģis.


Pietiks šobrīd, es gribu gulēt.
Šodien izdzerti 5 litri alus un izpīpēti 3 džointi zālītes.
Satikti 3 SEN neredzēti draugi. (Reinolds, Kolis, Didzis)
Uzzināju, ka manam bērnības labākajam draugam ir still bildes no mūsu vecajiem labajiem laikiem, bija funny redzēt sevi, kad biju daudz sīkāks.. ^^
Man piedāvāja darbu ar algu 40 Ls/dienā.
Nice ^^
Diena izdevusies. ^^

[R] Atbilde.

Iegriezos uz mirklīti sen nebūtā nostūrītī ūn rekur ir mana atbilde.

Ar mani viss kārtībā sõ vari neuztraukties. ^^
Es vienkārši pagremdējos atmiņās, ūn neuzdrošinies man to neatļaut.
Es netaisos aizmirst par foršiem cilvēkiem manā dzīvē, kā nekā, esmu diezgan pārliecināts ka esmu tev teicis, ka es to nedarīšu[tabiš neazmirsīšu], un pat ja neesmu, tad to nu es biju jau sen nolēmis.
Ūn man žēl ja tu mani esi TIK tālu aizgrūdusi, ka tev pat blogā bija jāraksta tas, ko tu ierakstīji. Tā vien liek iedomāties ka tev prātā ir "nedod dievs, viņš par manīm iedomāsies.! " :D kamõn, tas ir smieklīgi. ^__^
Turpini būt laimīga saulstariņ, bet num. "move on with your life" vari pataupīt citiem cilvēkiem un citām situācijām, my life is just fine the way it is. Ūn tas ka tu man prātā ik pa laiciņam uzrodies nenozīmē, ka tev par kaut ko jāuztraucas, tas tikai nozīmē, ka man dzīvē bija kaut kas skaists, ūn es negribu par to piemirst, pat ja tas neizprotamu notikumu dēļ beidzās. Tu vari darīt, ko vien vēlies, ūn ja tu vēlies dzīvot dzīvi bez pat kripatiņas manis tajā, tad nu es ar to jau esmu sen samierinājies un ar to sadzīvojis ^^
Keep Shinin' fakšain. (:

Chill for a bit.

Random.

Noskatījos šito filmu ūn visu laiku domāju ka galvenā varone izskatās pēc viena cilvēka ko es pazīstu. It īpaši sveču gaismā. nja.

p.s. Super dziesma ir Sascha Dupont - You're the one. žēl ka viņas nav ne youtubē ne arī jebkur citur. ehh. gribu viņu.

[R] Aiz muguras ir atmiņa.

Šobrīd esmu reālā šokā, jo rakstot šā ieraksta virsrakstu man atnāca viena faking dīaina sms no nezināma nummura, tā it kā pasaule man teiktu "neraksti šito ierakstu", bet nu whatever.

Noskatījos "5 Centimeters per second", ūn pēdējā sērijā, trešajā, kad dziesmas fonā tika parādītas daudzas lietas starp 2 varoņu dzīves gaitām, man nedaudz pazuda fõkuss. Ne gluži nedaudz, jo es reāli skatījos ekrānā visu laiku, un noskatoties vēlreiz, izrādās es kādas 5 min vispār biju palaidis garām.. Anyway tas viss tādēļ, ka šitas gabals, it īpaši beigas. [5:00-5:40]



Man lika aizdomāties par vienu cilvēku no savas pagātnes vārdā Rūta, ūn precīzāk par vienu vēstuli, kas tagad ir apm 30 cm attālumā no manas labās rokas. "5 centimeters per second" ir tāds interesants gabals.. emocionāls, nedaudz neskaidrs un aprauts, bet skaists, un ar skumjām beigām, kas arī laikam ir iemesls kādēļ man tas asociējas tieši ar pirms dažām rindiņām minēto, kaut gan ir ļoti daudz dažādu paralēļu ko var novilkt, piemēram.
2 Cilvēkiem ir "sava vietiņa".
Viņi ir tālu viens no otra.
Viss ir miglā tīts, un galu galā viss sabruka dažu notikumu dēļ.
Ar laiku viņi attālinājās, bet..
Vēl ļoti dīvaina sakritība ir galvenā varoņa ieradums rakstīt pašam sev īsziņas, izlasīt vienreiz, un dzēst nesaglabājot. I guess that makes me a little bit less of a freak.
Anyway.. es nevaru gluži tā te ierakstīt kādēļ šis gabals man tik ļoti lika aizdomāties par šo sarkano vēstuli.. bet..
pārlasīt es viņu pārlasīju.. damn..
Neiedziļināšos šitajā, īsi runājot, vēstules ir sasodīti spēcīga lieta, kad tās raksta īstais cilvēks.
Būs jāaiziet uz to tā saucamo. "vilciena staciju, sniegotā vakarā, ar 4-or-so stundu nokavēšanos"..

Deep. Deep. Deep in the heart of your soul.

What else do I have to lose for my heart to be forgiven?
How much pain must I endure to see you again?
One more time.. Seasons please don't change...
One more time.. Those times we played together...

When we clashed, it was always me who gave way first.
Your selfish personality was nonetheless endearing.
One more chance.. Swept off my feet by memories...
One more chance.. I can't choose the next place...

I'm always searching for your visage somewhere.
On the station platform opposite,
Or in a window in the back of an alleyway
If my prayers came true, I'd immediately go to where you are.
There'd be nothing I wouldn't do.
I'd gamble anything just to hold you and show you.

If it were just to distract me from my loneliness, anyone would be fine.
Because it's a night where a star looks likely to fall, I won't lie to myself.
One more time... Seasons please don't change.
One more time... Those times we played together.

I'm always searching for you.

1+1

I remember what you wore on the first day
You came into my life and I thought
"Hey, you know, this could be something"
'Cause everything you do and words you say
You know that it all takes my breath away
And now I'm left with nothing

So maybe it's true
That I can't live without you
And maybe two is better than one
But there's so much time
To figure out the rest of my life
And you've already got me coming undone
And I'm thinking two is better than one

I remember every look upon your face
The way you roll your eyes
The way you taste
You make it hard for breathing
'Cause when I close my eyes and drift away
I think of you and everything's okay
I'm finally now believing

That maybe it's true
That I can't live without you
And maybe two is better than one
But there's so much time
To figure out the rest of my life
And you've already got me coming undone
And I'm thinking two is better than one

Awesomeness.

Šodien 22:23 beidzās darbs.

Sadomātais pārtraukumā:

She comes closer and asks "Can we do another spell?"
I ask "Will it be embarrassing?"
She says "A little.."
"Like last time?"
"About a hundred times more embarrassing than last time."
I stutter. Just a little.. But hell, as long as it's for her..
"Okay then, what do I have to do?"
She blushed and looked down for a second or two..
"Hold me."
And so I did.
"Give me the strength to go through today." she chanted.
The smell of her hair penetrated me. My heart was beating like a drum.
And they all saw us..
I guess falling for her really is a matter of life and death..

P.S.
Vieni no interesantākajiem vārdiem ko esmu dzirdējis.
Don't treat me nicely, because I am an idiot.
If you treat me nicely I'll misunderstand.