Night of contradictions.

Šī nakts bija.. interesanta.. bet nepareiza.

Pirmkārt jau tādēļ, ka parasti es naktīs nesapņoju, bet tagad sapņoju daudz, ūn atceros 4 no sapņiem. So here they go.

1) Some kind of liels resns džeks, dusmīgs skraida riņķī kā bullis, mēģinot mani grūstīt.
Ēs izvairos and stuff and bla bla bla, atnāk brālis un mēs viņu atdauzam. nu jā. it kā mēs ar brāli kkad kko tādu darītu.. abi kopā pietamvēl.
[Broseph.]

2) Ar draugiem, kā sejas es neskatījos [kam negadās] staigājām riņķī ūn ieraudzījām pamestu māju, iegājām iekšā, dzirdam mūziku un balsis, ieejam liftā (jā, tāds tur bija), ūn tas aizvēra durvis, tad atvēra ūn tur bija kādi 10 party people, tālāk neatceros.
[ķkc, ndj, partay.]

3) 53. autobuss.
gandrīz pēdējie krēsli or w/e they're called. Es, cilvēks kurš man vairs nenozīmē neko, tiešām neko, ūn vēl viens cilvēks, kas ir tam iemesls.
Contradiction - we talk like best friends, ar cilvēku kas vairs nenozīmē neko. We talk and laugh and have fun, then she turns to the other one and lies down on his knees, And I get off the bus, and go home.
[Ma]

4) Šitas bija visīsākais, bet vis.. nu jā..
Basically sapnis sākās ar viena cilvēka seju man priekšā, ūn īsu sarunu, I think I was sick or injured or something, and the cilvēks man jautāja "vēlāk vakarā, tak pub'ā tiksimies?" es - "mkhm." tad dabūju mazu buču, no šī cilvēka, kas jau tā pat ir vnk omg, jo tas ir something that's never happened and never will/would (būsim reāli, cilvēki.). ūn jā, it felt so real. Which is vnk "ghhrrrr aaaaa" and jā, tad dabūju arī lielāku, kas bija "I want to bang my head against the wall, khh.!" ūn jā, still so friggin' real. It's just amazing, and tad tur bija kkāda nedaudz nedabīga galvas rotācija, ko es īsti tā arī nesapratu, bet nu jā. the sickest part, ir ka tā visa laikā, arī sapnī, acis ir ciet, ūņ iekšā viss bļauj "atver acis, pārliecinies ka tā ir īstenība" bēt otra puse iekšā saka "nē, atvērsi acis sapnī, tad, ja tas tiešām ir tikai sapnis, tad sanāks ka atvērsi arī īstenībā un sapnis beigsies". Guess it did, ja jau es esmu šeit ūn tagad te šito rakstu.
[Bērni ir miskastē.]

On another note..
Tagad skatos ārā pa logu, saule spīd ļoti ļoti, putni čivina, bēt mani nepamet sajūta, ka šodien būs ļoti slikta diena, ūn nu jā.. last time when I had a feeling just like this, I lost my wallet and my favorite hat in London. Bet you gotta do what you gotta do, so iešu prom pēc 20 min to do some serious stuff. Bēt nu jā, until then, gotta eat some food [which we have none], ūn vajag ierakstīt te īsu tekstiņu, ko iedomājos kad biju dušā -


I want you back in my life,
We both know you belong,
It's too bad that however I strive,
You ain't never coming home.