Lai gan pirmais vakars ar bezgalīgo mošošanu pie Inokentija Mārpla bija õsom.
Kopumā - Šajā pasākumā.. kkas nebija. Kaut kas nebija. I kinda feel like I'm really anti-social sometimes.
Patika kā dziedājām katru nakti. Ūn ābolu mētāšana, ko ar Kici darijām nakts vidū, bet fak, man visa mugura ir zilumos.!
2) I don't even..
Es tiešām nezinu, ko rakstīt te, bet man tgd ir tik daudz, kas sakrājies iekšā. Ūn faking hell, ja 4h mošošanas no tā nevar tikt vaļā tad es nezinu, ko es vēl varu izdomāt, bet kaut ko vajag. Gribu tā kā filmās.
P.S. Diskobumbai nē.
P.S.S. Šodien radās iespaids cik liela būs rēta, ūn +/- kāds būs mans pirksta nospiedums, labās rokas fakucim. Fun shit.
EDIT: Nu ja, kārtējā reize, kad dziesma pasaka vairāk kā 1000 vārdu.
95% atbilstība.
Have you ever felt the rain
when you're standing all alone
When it's cold and pouring down
When it makes you feel at home
It's like you're standing on a road
With a silence within you
Hating what is left
Still holds on too
You can stay and wait for nothing
Still the rain will fall on you
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru