trešdiena, 2009. gada 19. augusts

Īstenībā..

Šodien klausoties vienu dziesmiņu atcerējos vienu notikumu.
Sasodīti jauku notikumu, kurš notika kad pirmo reizi viņu dzirdēju.
Nekas jau īpašs nenotika. Vismaz ārēji ne.
Bet.. prieciņš.. :)
Un tā tie vārdi tik skan visu laiku iekšā galvā..
Ekhh.. How I miss those good 'ole days.
Did you know that illusions don't show that they're illusions until the very last second, when they disappear? But did you know that you can only be sure that something isn't an illusion, if you stay with it forever and watch it not disappear?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru