Pasēdēju un izdomāju.

50% ka šodiena ir 2. sliktākā diena, ko es varu iedomāties lai, ko tādu nolemt, bet..
Jā, agrs rīts, pamodos laimīgs, un vairs it nemaz tāds neesmu. Varētu pat teikt ka es esmu dusmīgs. Uz sevi. Tik sasodīti stipri.
Šī attālā doma, kas bija man prātā pavisam tikko [bet ne šodien], goda vārds man šobrīd liek vienkārši šermuļiem pāri pārskriet. Kā pie velna es uzdrīkstos pēc visa, ko savā dzīvē esmu redzējis, ko tādu nodomāt. Fucking, lelle. Tik nožēlojami.. Riebīgi.
Ūn jā, tieši šīs domas apdomāšana, lika man saprast, ka I did absolutely nothing wrong. I did everything I had to do. Ūn way fucking more. Ūn diemžēl es neievēroju, ka man to ir pateikuši jau tik daudz cilvēki, kad viņiem stāstīju savu pēdējā laika dzīvesstāstu, bet es vienkārši negribēju to visu redzēt, jo man patika būt aklam.
It's so ridiculous. Fāking kāmõn. Viss. [nerdrage explosion]. Nāk atmiņā teikums, ko man pateica ļoooti faking sen. Kurš man šobrīd liek saprast, ka atbilde ko es devu uz to jautājumu (tb, man nav pamata to darīt) , šobrīd pavisam noteikti būtu "I'm not different in any way, sõ jā, I'm doing it."
Un ar šito visu, es cenšos panākt, lai mani beidz mocīt pagātnes rēgi, jo kamõn, enough is fucking enough. GTFO.
So yes, I'm doing everything it takes. I'm throwing out the old book, to start over a new leaf.
Ūn jā, breaking promises ūn lūgumus seems to be cool these days. /atceroties manu lūgumu šajā pašā blogā pirms laiciņa.
Anyway, šis blogs tomēr nespēs darīt to, kam viņš bija domāts, arī tādēļ ka es neesmu vienīgais kurš par viņu zin. Un jā šis ieraksts, kurš gan drīz tiks edit'ots ar dziesmu, kas ideāli atspoguļo visu, kas manī plosās, cerams būs pēdējais. Viss, mīļie.