I always missed you.
I always, always wanted to see you.
smuki teikts.
Nevaru noticēt ka es to tiešām noskatījos un pietamvēl lieku šeit, bēt nū jā.. I actually watched an AMV.
Turpinot.. šis vakars tāds vientuļš sanāk.. Bišk padomāju DTB iespaidā šo to nedaudz skumīgu, atcerējos dienu pirms kādiem.. 6? gadiem, vasarnīcā, kuras atrašanās vietu es pat neatceros, viena diena labā kompānijā, man šķiet ka man nekad nebija tik daudz prieka un smieklu vienā dienā, kā mēs vārtījāmies.. fõrši bija. She liked me so much, ka es pat nevarēju tam noticēt. Vēl tagad atceros tos dumjos stereotipus manā galvā, kas nākamajai reizei neļāva būt tik pat foršai. Muļķa bērnelis biju tad bet oh well, I guess visi bijām muļķi kaut kad savā dzīvē, kaut tādēļ vien, ka paši gribējām tādi būt, kas gan nav patiesība man tajā situācijā.. =D
Apdomāju iespēju vairs neskatīties filmas/seriālus/anime(kaut gan īstenībā pofig jau ir par tiem pirmajiem diviem, jo pat viduvējšs anime storyline ziņā ir 10x labāks par jebkuru holivudas blokbasteru.), jo damn, tik stulba sajūta, ka katru reizi kad noskaties kaut ko foršu, tad apjēdz ka viss.. tas ir jau redzēts, ūn bija tik forši, bēt velreiz to noskatīties vairs nebūs tas. Besī. :D
Bet nu jā, fak tādu domāšanu jāmeklē kkas jauns un fõršs, ūn kaut gan Darker Than Black bija fucking awesome, savā žanrā tik pat foršs kā Clannad After Story visā pasaules daiļradē.
Nu ja.. rīt skoliņa.. no 10 līdz 18. jēj. >:(
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru