Muļķi.

Mēs visi dzīvojam ilūziju pasaulē.
Paši veidojam savas ilūzijas un izvēlamies cik ilgi tām ticēt..
Tik daudzas ikdienišķas sajūtas ir ilūzijas..
Naivums ir tikai pārlieka uzticēšanās tām ilūzijām..
Par to vakaru pieturā, pirmajā reizē, es šodien padomāju. daudz. centos atcerēties, kāpēc tad īsti es nedarīju tās "hug all the time" and stuff lietas. Atcerējos. Because I had other things on my mind[about you though.]. + bija excitement un samulsums. And nu jā.. funny apzināties, ka tavs liktenis ir nolemts jau pirms satikšanās. "Tu domā ka es nezināju ka tu neko neizdarīsi!? Man tas dzīvē jau ir bijis." nesaprotu, kā pilnīgi citu cilvēku var uzreiz pielīdzināt citam tik vienkārši, it īpaši ja tas cilveks nav agrāk dzīvē satikts. but oh well. I guess I have a good pokerface and otherpokerstuff, jo pretty much all of my friends would say the complete opposite of me, not "viņš nekad neko neizdara" and stuff. but what do they know.
Feel free to correct or not give a damn.
Anyway.. I promise I won't have any ridiculous little hopes or anything in me anymore. I won't.


Here's the song I said I'd add, that was playing on my phone.
And yeah.. It's been here before. Now it has a meaning.





What do you do when your world finally crashes and burns, and you know that this is.. this is the un-dis-pu-ted end.?
We'll see what's out there.

P.S. Tagad es sapratu to, ko nekad nevareju saprast. Kāpēc filmās galvenie varoņi dažreiz pieļauj attiecību beigas, pat ja viņiem ir zināms kaut kas, kas visu var glābt, bet viņi to nedara/nesaka, jo redz cik laimīgs ir tas otrs cilvēks.. Es gan nesaku, ka man tāda lieta ir zināma.