pirmdiena, 2009. gada 23. novembris

Kā konfekte no bērnības kas bija skāba ka velnszinkas bēt ar ķīmiski saldu pildījumu, šī konfekte bija "Shock".

Es nevaru noticēt, ka man vairs nav patvēruma.
Neforši kad my business kadu padara niknu,
so I guess it's going back to how it was for all those months, and how it should've fkng been.
Un bleh, galvā skan tikai viena dziesma. pat ne dziesma bet tikai tās nosaukums.

So we walk the longest days to live inside the shortest nights
We compromise our hearts to keep them satisfied
The shadows of our past, hard to ignore but judgment means nothing that's not what we're fighting for

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru