Šajā laikā man prātā ļoti iekrita divas frāzītes, ko dzirdēju, ūn es saliku nelielu vārdu puzli, no vārdiņiem kas man grozījās galvā. ūn jā rekur ir tie 3 nedaudz sajauktā secībā just for fun.
"Here I am saying 'I love you' but all you hear is 'psycho'."
"But I see my life. Don't. Think of what you cannot feel. Wonder if you can make it real. Reality is killing me. I'm not here to compromise or apologize."
"Perfect's never worth it"
On an other note..
I'm confused.
Man galvā ir tāds haoss. Visu laiku ir bijis. Jau gandrīz gadu. Es nezinu ko es gribu, ko es varu, ko man vajag. Tāda putra.
Viss jaucas kopā.
Es neesmu laimīgs. Es pirms 2 nedēļām biju laimīgs. Es vairs neesmu laimīgs.
Es pirms 6 mēnešiem biju laimīgs. Un tad vairs nebiju laimīgs.
Es ļoti sen biju laimīgs.. Un tagad..
ekh.
Es domāju vienu, es izrādu otru, un šeit rakstu trešo.
Tad viss mainās un es domāju otru, izrādu trešo un šeit rakstu pirmo.
Un tad viss atkal mainās un viss atkal sajaucas.
I don't know who I am anymore. Nobody does.
Pat ja tagad ir viens cilvēks, kurš zin par mani gandrīz tik pat cik es pats par sevi zinu.. tik un tā.. līdzšinējais viss..... kkāds sviests.!
Es pavisam nesen pārliecinājos ka tā saucamais "mazais muļķītis" tika ārā. Viņš bija better than ever.
Un viņš nav it nemaz tik tālu tagad, kā bija pirms kāda laiciņa. Viņš te pat vien ir.
Bet arī viņš redz ka man galvā ir nenormāla putra.
Nav spēka vairs.
Tieši šobrīd galvā ir atmiņa par vienu notikumu kkādos padsmitajos decembra datumos.
Es pat par to izdomāju tādu kā stāstiņu, kas apraksta to situāciju no malas.
"Un tā, cilvēku plūsma devās uz durvju pusi, un viņi divi viens otru ieraudzīja. Saskatījās ar puslīdz dusmīgiem skatieniem un katrs nodomāja savu domu. Viens no viņiem ienīda otru. Otrs nedaudz apmulsa un saprata ko ir darījis.. Izdarīja nelielu emocionālu atkāpi no visa un nedaudz pie sevis nokaunējās. Bet nedaudz iekšā, arī viņš ienīda pirmo cilvēku. Ne tuvu ne tik daudz, jo greizsirdības dusmas tomēr ir diezgan faking trakas, bet tomēr ienīda. Ienīda jo vēlējas, lai tas cilvēks neeksistētu."
Bet nu jā nezinu kādēļ tagad par to atcerējos.. It īpaši jo tam visam pa vidu jaucas ne viens, bet veseli divi cilvēki, neskatoties uz to, ka vienam tur darīt galīgi nav ko, un viņš pat nezin ka ir tur iejaukts, bet būs vienmēr. Visās tamlīdzīgās situācijās.
I think I'm crazy a little bit.
Un jām.. šodien brauciens no siguldas uz majām bija tāds.. interesants. pārdomu pilns. Un no visa notiekošā es sapratu vienu lietu. Viss ko es sev solīju.. Tas viss ir bezjēdzīgi. Es neesmu morāli stiprs cilvēks. Vnk neesmu.
Viss, pietiks šeit runāt bezsakarā sõ vnk ielikšu superīgu dziesmu no vnk ideālas filmas.
Chances are when said and done
Who will be the lucky ones
Who make it all the way?
Though you say I could be your answer
Nothing lasts forever
No matter how it feels today
Chances are we'll find a new equation
Chances run away from me
Chances are all they hope to be
Don't get me wrong I never say never
Cause though love can change the weather
No act of God can pull me away from you
I'm just a realistic man
A bottle filled with shells and sand
Afraid to look beyond what I can lose when it comes to you
And though I'll see us through yeah
Chances are we'll find two destinations
Chances run away from me
Still chances are more than expectations
And possibilities
Over me
Eight to five or two to one
Lay your money on the sun
Until you crash what have you done?
Is there a better bet than love?
What you are is what you bring
You've got to cry before you see
Chances, chances
Chances lost are hopes torn up pages
Maybe this time
Chances are we'll be the combination
Chances come and carry me
Chances are waiting to be taken
And I can see
Chances are the fascination
Chances won't escape from me
Chances are only what we make them
And all I need
piektdiena, 2009. gada 25. decembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru