Parunājos... un jā.. dīvaini kā cilvēka viena kļūda kaut kad agrā jaunībā var ietekmēt viņā dzīvi tik ilgi.. dažreiz pat mūžīgi.. tā lieta cilvēkā iekšā iespiežas kā rēta tik stipri, ka nekas to nespēj mainīt, un viņi apsolās nekad vairs nepieļaut to kļūdu, un piesargājas pat pārlieku daudz. Dīvaini kā cilvēki nevar samierināties ar to, kas viņi īstenība ir, viņi vienkārši uzmet sev masku, ar kāda cita cilvēka rakstura īpašībām, un cenšas, uj kā cenšas, tai pieskaņoties, un cer ka neviens viņu patieso seju nekad zem tās nesaskatīs.
Cienu cilvēkus kam nav maskas, vai kam tās maskas ir tik ļoti labas, ka pat es nenojaušu, ka tā nav īstā seja, bet gan tikai maska..
Bet nu jā.. ko nu es zinu par cilvēkiem.
Ļoti liels prieks bija parunāt ar manu veco austrāliešu draugu atkal. Laikam tagad būs vēl kāds pus gads jāgaida līdz nākamajai sarunai, bet nu nekas, es gaidīšu. :)
Marks, Remijs ūn Eelco devās prom.. nu jā, labu veiksmi viņiem, ūn liels paldies Remy pār padomiem un par dalīšanos ar pieredzi, cerams ka viss beigsies kā tam tiešām ir jābeidzas, nevis kā tas varētu beigties.
Ūn jā.. Operācija "Erasemylife" var sākties. :)
Laiks vilkt nost šito pretīgo masku, I think I'm ready.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru