svētdiena, 2009. gada 13. septembris

Death note.

Šī jocīgā sajūta.. tik neierasta un dziļa..
It kā tu esi ziedojis savu dzīvi, lai atrastu savu ienaidnieku un uzvarēt to.. bet tu nemaz nenojaut, ka tavs galvenais sabiedrotais, izrādās ir tieši šis ienaidnieks, kurš to vien gaida, kā tevi nobeigt.. Tu to nojaut, bet nespēj nekā pierādīt.. Nekas nenotiek tev par labu. Tu dziļi iekšā jūti ka esi zaudējis. Uzkāp uz jumta, ārā līst.. un nejau smidzina, bet tiešām gāž. Tu stāvi tur un apdomā visu, kas līdz šim ir noticis. Uz jumta parādās tavs, tā saucamais sabiedrotais. Un jautā, kādēļ tu tur viens pats stāvi. Tu parādi ka neko nedzirdi. Viņš atkārto skaļāk, tu joprojām rādi ka neko nedzirdi. Viņš nāk tev tuvāk, nujau arī slapjš, jo lai tikt pie tevis ir jāiziet ārā no pajumtes. Viņš jautā tev vēlreiz. Tu saki, ka nedari neko noteiktu, vienkārši dzirdi zvanu.. Viņs jautā "Zvanu?". Tu saki, jā, zvans šodien ir neierasti skaļš, zvana visu dienu.. interesanti vai tā ir baznīca, vai kāzas, vai varbūt.. Viņš tevi pārtrauc un saka ka neko nedzird. Tu jautā vai tiešām? Viņš saka, lai tu beidz, un lai nākat iekšā. Tu saki, ka nu ja.. es tavā vietā arī nekam no tā neticētu, un tā jūs lēnām ejiet uz durvju pusi, un šis zvans tev galvā vēl joprojām skan. Īstenībā tu ļoti labi zini, ka šis "sabiedrotais" ir tieši tas cilvēks ko tu meklē, jo viņš ir tavs galvenais ienaidnieks, bet bez pierādījumiem, tev neviens neticēs.. jūs ienākat iekšā, un apsēžaties uz trepēm. abi slaukat nost ūdeni. Tu saproti, ka drīz, visdrīzāk šodien, tu tiksi oficiāli atzīts pa zaudētāju, un viss beigsies. Tu atceries savu dzīvi. Savu bērnību.. Ak dievs cik nesen vēl tas viss bija. Jūs ienākat otrā telpā, kur stāv visi tavi sabiedrotie, kas visu šo laiku tev ir palīdzējuši meklēt šo tavu ienaidnieku, kurš bija iefiltrējies jūsu starpā.. Tu paziņo savu pēdejo plānu, kā šo cilvēku atrast, un tieši tajā brīdī, vienu milisekundi pirms notiek tā lieta, no ka tu baidījies, tev acu priekšā paskrien visa tava dzīve, tu atkal atceries visu, kas līdz šim ir bijis. Tava sirds izdara vienu pēdējo, nedabīgi spēcīgo pukstienu, un beidz darboties. Sirds trieka. Tu, kā palēninātā filmā krīti lejā no krēsla, kamēr visi uz to noskatās. Tavs ienaidnieks lec tev pakaļ un noķer tevi tieši pirms tu nokrīti zemē. Tur tevi savās rokās un izskatās noraizējies. Tava sirds vairs nestrādā, tev viss velkas lēni, rit pēdējā tavas dzīves sekunde.. Kamēr tavi plakstiņi slīd ciet, tu redzi, kā ienaidnieka seja, apkārtējiem nemanot, mainās.. Viņš izveido smīnu. Tadu mazu, nemanāmu smaidiņu, tādējādi tev pierādot, ka tev bija taisnība, tomēr tieši viņš bija tavs ienaidnieks, kas visu šo laiku ir tēlojis, ka ir tavs sabiedrotais, un galvenais palīgs. Tu saproti, ka tieši šis zvans, skanēja tajā brīdi kad piedzimi, baznīcā pāri ielai.. Tavas acis ir ciet. Viss ir beidzies. Un tagad zvans.. vairs nezvana.

Rebirth, Confrontation, Dealings, Pursuit, Tactics, Unraveling, Overcast, Glare, Encounter, Doubt, Assault, Love, Confession, Friend, Wager, Decision, Execution, Ally, Makeshift, Performance, Guidance, Frenzy, Revival, Silence, Renewal, Abduction, Impatience, Justice, Transfer, Selection, Scorn, Vigilance, Malice, New world.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru